visādi izdomājos, ko darītu šādā situācijā, un lai arī apbrīnoju jūsu pacifismu, nolēmu, ka teiktu, lai sit pretī. vai pat ne sit, bet neitralizē. un parādītu kā, lol. man ir bērnības trauma ar fizisku bullyingu un tā bija drausmīga sajūta, bet vēl drausmīgāka bija sajūta, ka mamma ir bezspēcīga ar to dīlot. uz šo atmiņu fona man šķiet, ka es ietu kā fūrija, lai viņu aizstāvētu.