novembra violetā gaisma, Amazones izteka šodien smaržo kā Lielupe pie Slokas. katru dienu nodzīvoju citādāku.
diena sastāv no miega, nomoda un starpposma – pusnomoda, nomiedža. aizvien biežāk starpposms aizpilda lielāko manas diennakts daļu. guļu un sapņoju, palaikam piemiegot. un tieši uz šo stāvokli gribas attiecināt vārdu „eiforija”. tā var ilgt pat 12 stundas. esmu tikusi jau tik tālu, ka varu izdomāt teikumu un pēc tam to noskatīties. bet tā nav aizmigšana, tikai tāda atslēgšanās. varbūt tā ir pat kaitīga, bet ir tik labi, ka turpināšu.