man liekas, ka bērns kļūst par atsvišķu būtni pamazām. ka cilvēki ir vairāk tādi kā somaiņi, kas turpina iznēsāt pēcnācēju pēc to fiziskās izlīšanas pasaulē.
E jau ir atsevišķs, stūrains, spurains, un viņš nekad vairs atpakaļ neielīdīs un arī negrib to, viņš ir izperēts, bet S ir vēl manos līkumiņos un nedomāju, ka man viņš ir jāgrūž laukā no ligzdas, tas ir pretēji instinktam. pienāks laiks - aizlidos.