Lenesons bija normāli kvalitatīvs [tipa rādāms Bozārā], tajā praktiski nebija jēlu joku, bet arī nekāda avangardiskā stilošana. īsi, bērnišķīgi klasiskie skaņdarbi, fakti par kukaiņiem un krāsains, pavasarīgi nostalģisks ēnu teātris ar bitītēm, mārīti, briežvaboli, nātri un raseni.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: