Krampītis pie manis uzvedas pilnīgi citādi kā mājās, pie tam ne brīdi arī neizskatās, ka viņš būtu nelaimīgs vai neapmierināts, viss viņam patīk un klausa uz vārda. Skatāmies dzīvnieku filmas, lasām Grimmu pasakas. Kad atdodu mammai, tas efekts vēl mazu brītiņu turpinoties. Tomēr tagad, kad lūdzos, lai man iedod Krampīti, kamēr K. Pēterpilī, nekas neiznāca, jo Krampītis teica, ka negrib pie manis. Nu bet viņam bija izvēle, jo tēvs paliek Rīgā. Nekas, gan jau mēs vēl padzīvosim kopā, hah.