nē nu tas jā, bet es jau pie basta atbildēju, ka vispārināšana (nu vismaz man laikam) notiek, kad indivīdi kopā sāk veidot masu. es pieņēmu, ka režisori kopumā ir cilvēki, kas interesējas par filmu viedošanu. latvieši ir cilvēki, kas ar statistiski lielu ticamību runā latviski (ne vienmēr). tad nu kopumā mož režisoriem ir arī kaut kādas soft-skills, kas kaut kādā normāldistribūcijā ir biežāk sastopamas nekā cilvēces kopējā normāldistribūcijā (varbūt ne obligāti zinātniski izpētītas, bet kaut vai uz manām subjektīvajām sajūtām). piemēram, manā lauciņā laboratoriju vadītājiem bieži ir ļoti labas kaut vai pētniecības un prezentēšanas iemaņas, bet diezgan čābīgas cilvēku menedžēšanas prasmes.

kopumā pārgara atbilde -- bet tāpēc es vispārināju un lēcu uz konklūženiem un izdarīju secinājumus par režisoriem balstoties uz savu iepriekšējo dzīves pieredzi, ka mož režisori ir cilvēku vadītāji līdz ar to izrietošajām sekām. te gan es nezinu, ko tieši režijā māca un cik daudz māca cilvēku vadību, līdz ar to, jēs, tā arī bija, ka izdarīju vispārīgus secinājumus par jomu, kuru nepārzinu.

a kā ir pa īstam, nu kā režisori dabūn lietas gatavas un cik daudz ir atkarīgs no personības? ir tā, ka filmas var neizdoties, jo vnk nevar sastrādāties tieši dēļ režisora personības?