nu, nav viss tik viennozīmīgi un vienkārši.
man meitai (izņemot zīdaiņa vecumu) nebija vispār nekāda režīma, tusēja ar mums "do upada", gulēja, kur pagadās un cik sanāk, brauca līdzi uz augstskolas praksēm, u.t.t. Un izauga ļoti strādīgs, apzinīgs, precīzs cilvēks, kurš vienmēr būs laikā tur, kur jābūt laikā. Arī skola nesagādāja grūtības. Pie kam, ja viņa kādu dienu negribēja iet uz skolu, tad es vienkārši atļāvu palikt mājās, uzrakstīju mammas zīmi.
bet es ar šo galīgi negribu teikt, ka tāda audzināšana ir pareiza. es gribu teikt tikai to, ka iedzimtības nozīme ir nepietiekami novērtēta.