es tikai izstāstīšu piemēru no savas dzīves, kāpēc man liekas, ka tā kā tu dari, ir atbalstāmi.
es savu meitu jau no maziem gadiem liku gulēt vakaros ļoti laicīgi ap 8-9 arī tad, kad vēl negāja dārziņā. daļēji tas bija viņas pašas diktēts, jo, ja mēs mēģinātu vēlos vakaros apmeklēt kādus pasākumus, vienmēr pastāvēja iespēja dabūt mega skandālu, kas viņai uznāca no pārguruma. ar skaudību skatījos uz citām draudzenēm, kuru bērni ap 11 vakarā vēl priecīgi nēsājās apkārt, ne miņas no slikta garstāvokļa. tāpēc nekādi salūti, nekādi pasākumi, nekādas baltās naktis, nekas, sēdējām mājās.
toties tagad, viņa ir bērndārzniece ar nopietnu slodzi, joprojām tiek likta gulēt ap 8-9 (ne vienmēr, protams, tā aizmieg), ceļas 7os, guļ dārziņā arī diendusu un ir laimīgs, līdzsvarots, saprātīgs bērns.
kurpretī draudzeņu bērni, tie paši, kas nespēj aizmigt ātrāk par 11iem vakarā... nu, viņiem iet grūtāk.