Man lokā ir 2as tādas.

Nu, piemēram, situācija.
"
Viņa: Atnāc, nu atnāc ciemos. Bērni paspēlēsies, padzersim tēju.
Es: Varam vai nu rīta cēlienu līdz kādiem 14, vai tad pēc 16.30, ja nav par vēlu.
Viņa: Ai, nē. No rīta ..., vakarā vīram čomi nāk. Davai, ap 12-13.
Es: Tur nekas nebūs. A. nāk guļamais. Un tur varbūt kādas 30 minūtes mazāk stresainas būs.
Viņa: Mums taču ir gultas, liksim viņas gulēt, ja vajadzēs, ja ne, lai dauzās...
"

A es negribu un jūtos par to slikti.
Jo ne tam bērnam no tā kaut kas, ne man, jo man galvā sāk griezties ritenis - ja viņu "izsitīs" no režīma, es nevarēšu viņu normāli gulēt nolikt. Tātad mans vakars arī būs beidzies. Attiecīgi arī nākamais rīts būs nekāds...