IMHO spēcīgas dzimumlomu sadalījuma tradīcijas no abām ģimenes pusēm.

Mūsu ģimenē šādi jautājumi vispār nav apspriesti (ja arī ir bijušas kādas problēmas, tad pirmā sieva ir tās izravējusi :)) - vīrs prot visu, es varētu jebkurā brīdī iziet pa durvīm, nekādas instrukcijas neatstājot, un viņš tiktu galā (ja nu vienīgi paprasītu, ko iedot ēst - man parasti kaut kāda ēdienkartes plānošana ir notikusi, jo J jāievēro produktu ierobežojumi). Baidos, ka vēlāk varētu izveidoties situācija ar "default parent", ka vienam ir jāuzņemas visādas organizatoriskās lietas (bērnudārzs, draugi, pulciņi u.tml.), jo "tev labāk sanāk", bet man ir klusas aizdomas, ka to mierīgi varēšu noairēt vīram, jo viņam darbs ir tuvāk mājām un ar prognozējamāku beigu laiku :D

Ir viegli sačakarēt vīrieša vēlmi ar bērnu ņemties, ja sāk mikromenedžēt (ne tā pamperi uzliki! kas tās par drēbēm, ko uzvilki!), tur vienkārši ir jāiekož mēlē un jāļauj darīt, kā grib.