es lavierēju starp bērniņiem, viņu jautājumiem un vajadzībām, izmantojot katru klusu sekundīti, lai izlasītu vai pierakstītu kādu teikumu. kad midzinu, E ir jābūt klusam, un es pāri zīdaiņa galvai lasu recenzējamo grāmatu. tad, kad viņš aizmieg, steidzos uz virtuvi pierakstīt, pie viena vārot E cīsiņus. vai stāvu pie augstās kumodes, uz kuras bērniem nesasniedzamā augstumā ir atvērta vērtējamā bērnu literatūra, un, žūžinot zīdaini un pa laikam atbildot Eiženam, dienas gaitā izlasu dažas grām.
it kā vajadzētu būt vieglāk, kad I mājās, bet tā nav, jo mēs vairāk runājamies un es vispār neko nepagūstu.