atceros, ka kādreiz bērnībā tētis ņēma mani līdzi pie sava drauga, kuram bija tāda kā bedroom studija.. nu, kāda tā astoņdesmitajos varēja būt - ar visādiem lentiniekiem un kasetēm, mikrofoniem, kailu dāmu kalendāriem un visādiem pribambasiem. un tai mājā dzīvoja vēl kaudze ar bērniem. un mēs pa kluso kādreiz līdām tajā istabā spēlēties "kosmosos" - jo tur bija arī grozāmais krēsls uz ritentiņiem - tāds uz dzelzs kājas ar krietni izsēdētu zaļu dīvānaudumu un izdedzinātiem cigarešu caurumiem. un tad mēs pa kārtai sēdāmies tai krēslā un vecākais (Uģis laikam) visus tad grieza. grieza un grieza un grieza. līdz vēmienam.