bet šajā drūmajā, dramatiskajā mājā zviedri dzīvoja savu gaišo un priecīgo zviedru dzīvi. ēda tuvējā freshness burger restorānā, jo tur bija veselīgi burgeri, turklāt vītņkāpnes, karnīzes, balkons un stikla glāzes, nevis plastmasas. un svaigi spiestas sulas arīdzan. pēctam viņi ar (silto) segu gāja uz parku ēst saldējumu un klausīties džamī-rakvai. parks pats par sevi nebija nekas sevisķs, bet tur bija vingrošanas laukums veciem cilvēkiem, kas sastāvēja no tāda kā tilta (līdzīgi kā suņu treniņa laukumos ir tādi tilti, kas paceļās no nekurienes uz nekurieni pāri zālājam), tikai tas bija 50 cm augsts ar rokturiem abās malās. tad bija 2 krēsli ar oranžām trubām katrā pusē, kur pieturēties un vēl daži hromētu stieņu veidojumi, kurus es nespēju izprast, kā lietot - jo tiem nevarēja ne pārlekt, ne izlīst cauri, ne roku iebāzt ne galvu - tie nebija pat kauna stabi, bet drīzāk pārmetuma stalažas, kuras kā izskatījās neviens tā arī nav apguvis, kā lietot. tā nu mēs tur gulējām uz siltās segas pie tām stalažām kopā ar zviedriem, skatījāmies debesīs, klausījāmies džamī-rakvai un sarunājāmies japāniski un zviedriski. es teicu - "varje tag tittar jag po TV".