visu dienu baroju, beržu, vāru, līmēju, krāsoju, nesu, vedu un pat pastrādāju. tikšana ar ratiem līdz E skolai jau ir sasniegums. t.i, pabarot mazo tā, lai varētu laicīgi iziet, un viņš pa ceļam gulētu un nesabrēktos (neaizlaistu garām pamperim), bet E nesāktu lēkāt cukurs un augt ragi.
man ir melns džemperis ar viegli kopjamu ādas priekšu (var viegli notraust atraugu) un sporta bikses. es esmu zviedru māte.
bet nu es nezinu, vai es varēšu tā katru dienu. tas ir tik pat utopiski kā jaunā baltā grīda virtuvē. vēl nedēļu tā būs balta.