es padodos vismaz 20 x dienā. un tikpat reižu arī saņemos. valodu kursos atsauca japāni un nosēdināja man blakus. es teicu - viņš tak ir galīgais bērns, laidiet viņu mājās - ir tik agrs. bet neviens nesmējās. es gribēju pateikt, kurā fakultātē mācos, bet nevarēju, jo es nespēju nosaukumu izrunāt. es gribēju viņam pateikt, kas man patīk, bet es varu pateikt tikai kaut kādus iekaltus paternus, nevis to, kas man patīk šorīt, turklāt vārdnīcai nosēdās baterijas. un mēs runājām par ēdienu, jo visu laiku runas ar noved līdz primāram, bet es nebiju paēdusi brokastis un man kuņģis žņaudzās čokurā, kad mēģināju izskaidrot, kas ir kišs. palaikam piecēlās vecais ķīnietis, nomurmulēja "arnolds švarcnēgers" savā valodā un tad rakstīja uz tāfeles savus burtus, ko visi saprata, tikai ne es, jo pārējie, izņemot 1 mongolieti ir ķīnieši vismaz uz pusi, bet tā smejās tāpat par visu, jo ir jau sajāta. es pagriezos pret sienu un piemiedzu tai ar aci - sak, nonsenss, māsiņ! bet siena neatbildēja. ap 12 noķēru 1 paziņu - baigo jākli no Īrijas - un devāmies pusdienās. pie ķīnieša bija tukšs, bet smirdēja, tāpēc izstāvējām rindā pie korejieša, bet es nepareizi angliski izrunāju "sour", tāpēc viņš man piebēra zupai sāli, nevis etiķa mērci. zupa, jāpiezīmē, bija pārsālīta jau tāpat. tad aizgājām dzert kafiju, bet jāklis vislaik neciešami tirināja kreiso kāju, turklāt uzdeva netaktiskus jautājumus par private life, līdz man pienāca sīkziņa - "vai tu man meloji?" no japāņu draudzenes, kas turklāt bija gulējusi recently arī ar šo manu paziņu. un viņa uzteica rīt paredzamās vakariņas, kas nozīmēja, ka es it kā tieku uz vienām citām, uz kurām būtu aiziet svarīgāk, ko es arī izdarīju - pieteicos uz tām, bet tad viņa atsūtīja vēl vienu ziņu - "nē, es tomēr vēlos rīt ar tevi parunāt". un vairāk par visu dzīvē man riebjas dramatiski mesidži. es gan vairs nevēlējos ne ar vienu intriganti neko pārrunāt. pēctam bija jāsatiek viens no processing laboratorijas, taču viņš sāka stāstīt par arābu dzejas principiem, apzīmējot skaņas ar 0 un 1, un sakot, ka no manas ieceres nekas neizdosies, un viņš nevarot to uzņemties - viņš bija pēdējā angliski runājošā cerība. paldies dievam - drīz pēc tam taizemietis pasvieda vienu citu cerību, taču to aizēnoja fakts, ka esmu izkārta sarkaniem burtiem pie sienas - nokavējusi dokumentu iesniegšanas deadlainu nu jau par 2 nedēļām. turklāt, - piebilda libānietis. - tev noteikti ir masalas, tikai vieglā formā, jo tu esi kādreiz potēta. tas nozīmē, ka izsitumi man uz sejas ir klīniski. un jādodas uz stacionāru, vai? sākās pērkona negaiss - un viena pile aizkrita aiz krāgas un norietēja gar visu mugurkaulu - dzīvesprieks, kaut neliels, tomēr atgriezās.