Patiesībā bērniņš tikai nedaudz kļūdījās - jo viņam vajadzēja teikt, ka viņu sargā Dievs, kas šajā salikumā, protams, ir nesalīdzināmi daudz vairāk par atstarotāja gaismiņām. Būtu muļķīgi iedomāties, ka krustiņš sargā, jo tā dara pagāni, kas radītām lietām piešķir kaut kādu viņpusēju spēku. Kristīgo klasesbiedru var attaisnot tikai tas, ka krusts ap kaklu drīzāk ir kā simbols, kas norāda uz īsto sargātāju. Bet diez vai viņš tā domāja, drīzāk vēl viena pseidokristīga (varbūt katoliska?) ģimene, kā vēl viens iemesls sekulāro cietsirdīgajai smīkņāšanai un pārpratumiem, liekot viņiem paaugstināties par citiem un radot ilūziju, ka viņi visu dara pareizi. Neko darīt, krustiņotāji izplata iluzoru priekšstatu par kristietību, un sātans tikmēr berzē rokas.