nu, tas jau baigi atkarīgs no rakstura. mašīnas mūs kaut kā neinteresēja. sienu ķēpāšana gan. un viss tas, kas aizliegts un par ko var norauties pa ļocku. kaušanās. ā, un tad vēl - cik smieklīgi - mazie lācīši, ko mēs viņam vedām no visām valstīm un zemēm, un ko viņš sēja ķekarā un ar ko gulēja, tā personības sentimentālā un jūtīgā puse. ļoti pretrunīgi. un tad - ļoti ļoti agri visi šitie - skeitbords, snowbords, bmx... viņš jau uz adrenalīnu un trakumu sists. atceros kā šodien, vērmanītī bija uztadīta tāda skeitborda rampa, laikam pirmo reizi kas tāds rīgas parkos, un vņam bija gadi seši. un viņš gandrīz visu dienu stāvēja tur augšā tāds maziņš un blonds, un mēģināja saņememties laisties lejā. lielie tik pastūma viņu malā (bet diezgan iejūtīgi, jāsaka), un viņš atkal tur stāvēja un stāvēja, un prom negāja, un mēģināja sadūšoties. un tad, kā pirmo reizi nolaidās, vairs nebija apturams.