bija Līviem tāda ikoniska dziesma:

Brālīt redīs, ko tāds bēdīgs?
Brālīt redīs, ko tāds bēdīgs?
Kā man nebūt bēdīgam?
Kā man nebūt bēdīgam?
Kā man nebūt bēdīgam?
Māte teica puikiņam -
Kādi skaisti redīsiņi!
Griezīsim un ēdīsim!
Kādi skaisti redīsiņi!
Griezīsim un ēdīsim!
Nebēdā tu brālīt skarbi,
Dari manu veiktu darbu
Divi duri darbiņu,
Palīgā sauc tārpiņu
Nezinu kā iekšā kāps,
Bet tu būsi glābts!