katru rītu Miķelim 5os sagribas rīt, bet man čurāt, un pēc tam vairs nesanāk aizmigt, jo galva sāk intensīvi risināt visus nepaveiktos pienākumus un nenodotos rakstu darbus. tas laikam vienīgais brīdis, kad tā darbojas skaidri. pēc tam pa dienu esmu absolūti neskaidra un aizmāršīga savā progesterona veicinātā bezstresa mākonī. piem, sajaucu Čehova Mašas, iekāpu 7., nevis 6. tramvajā. savā schedule zinu tikai pirmo laiku, kad man kkur jābūt. iegrimusi epastos par Lasītavas flaijeri, varu mierīgi aizmirst mēģinājumu Zoļikā, līdz kuram kaut kā jātiek un ātri.