vakar atkal kļuva sliktāk, laikam no karstuma vai nezinu no kā. pēc tā, ko pateicu dakterei pa telefonu, viņa teica, ka droši vien jau sācies spontānais un lai braucu uz slimnīcu. kamēr sagaidīju R., kas pieskatītu Eiženu, "spontānais" pierima, un es vnk paliku gulēt mājā un gaidīt, kas būs tālāk.
vēlu vakarā atlidoja I, un nu viss ir it kā labāk, kad nevajag ņemties ar bērnu. es izgulējos ilgāk, neceļos un pašsajūta ir mazliet labāka. vienīgi viņi aizmirsa man uzstiept ēdienu pirms aizbrauca uz visu dienu, graužu semuškas.
lasu par yūrio spokiem un jūtos kā viena no tiem.
pie manis palaikam kāds uznāk un atstāj savu dienasgrāmatu teātra projektam.