mums pēdējās 10 dienas bija 3 viesi, ar kuriem sarūmējāmies mūsu nelielajā studio. salauzām 2 ikea ķeblīšus, un beigās vienam no mums pie vakariņu galda bija jāstāv kājās, bet visādi citādi, šķiet, uz galvas viens otram nekāpām, un sajūta bija mājīga. ēdiens arī tērējās kaut kā saprātīgi, jaunieši cepa kūkas un gatavoja vienkāršus siltos ēdienus. bija tā kā lugās par austrumeiropiešu bēgļiem, kas priecīgi var sadzīvot pamestās kapenēs vai zem galda.
Eižens atkal tika daudz mīļots, lutināts un pa rociņām muļļāts, viņam ir liela paplašinātā ģimene *