es beidzot pavadu vīkendu ar bērnu, un I. kaut ko raksta, nevis otrādi. apbraucām riņķī Briselei un aizbraucām ciemos pie Eižena draudzenes, ar kuru viņš ir uz viena viļņa - abiem ir spēcīgi iedomu draugi un paštēli, kas visu laiku šņāc un valstās pa grīdu. un viņi vairākas stundas sinhroni kūleņoja pa visu dzīvokli, bet viens otru nesita un nestrīdējās, un kas var būtu lielāks prieks kā bērni, kas saprotas un nekašķējas.