šorīt pamodos ar mazliet sāpošu galvu un migrēnīgu skatu, kas mani ļoti neapmierina, bet laikam antibiotiku pacēlumam seko blaknes. uzvilku caurās reitūzenes ar betmenu rakstu, Eiženam arī tāpat vien uz pidžamas uzmetu mēteli, sakrāvām netīro veļu rimi maisā un nokāpām līdz veļas mazgātavai. laukā pelēcīgs un slapjš, bet diezgan pavasarīgi silts. iedomājos, ka varētu piepildīt tukšo vāzi uz ēdamistabas galda ar ziediem. Serbijas ielas galā, pretī brazīļu restorānam ir viena arābu tirgotava, kur reizēm ir puķes. nostiepu Eiženu vairākus kvartālus, bet tas veikals bija ciet.
Atcerējos, ka ir vēl viena tirgotava Parka avēnijā, diezgan patālu un pret kalnu, bet nu stiepāmies tad turp. pa ceļam paprasīju klibam onkulim, uz kuru pusi īsti te bija puķu veikals. viņš parādīja virzienu un novēlēja veiksmes, jo šitik agrā rīta stundā jau "viņa" nebūs vēl atvērusies. vilkāmies, vilkāmies, aizvilkāmies.
tirgotavā oda pēc suņa sūdiem. resna tante ar invaliditāti izkūņojās no tirgotavas aizkulisēm, kas bija piekrautas ar visādu drazu, tostarp bērnu gultu redelēm un suņu dzeramtraukiem, un apsēdās sēdeklī pie kases. puķes nebija pirmā svaiguma, bet dažas rozes bija diezgan skaistas, lielām galvām un ne pārāk dārgas. mēs izvēlējāmies dažas sev un vienu Eižena draudzenei Rozei, kura dzīvo turpat Parka avēnijā. tante atplauka, nolēma iesaiņot mūsu Valentīna ziedus čaukstošos papīros ar sirdīm, bagātīgi pieliekot klāt dažādus asperāgus un plīvurpuķes. mēs tur grozījāmies, mēģinot nevilkt dziļi nāsīs suņa smaku. vienā stūrī, pie māla dārza rūķiem, sausziedēm un izkaltušām lemonijām bija arī drazu kaudze, kam virspusē mētājās no podiņa izkritis grīslītis. tieši tāds kāds mums bija Cēsielā un kuru Miķelis nograuza. tas bija podiņš, kas mums 2010. gadā burtiski uzkrita uz galvas no kāda loga Baznīcas ielā, un mēs ļoti centāmies to nosargāt un izaudzināt. es domāju, šis augs: http://youtu.be/SqE73MVhRk0
Prasīju pārdevējai, ko tas nabadziņš tur dara apgāzies. Viņa teica, ka mēģinās to atkal iestādīt, bet nav laika pieķerties. pastāstīju, ka mums kaķis tieši tādu nograuza un ka tas bija augs, kas mums ar vīru savulaik uzkrita uz galvas. viņa teica, ka tad man tas ir jāņem, un ietina arī to čaukstošā papīrā. Eižens parakstīja Valentīndienas kartīti Rozei. pārdevēja salika visus ziedus vienā lielā pēc suņa smirdošā maisā. mēs aizgājām uzmodinājām Rozes tēti, lai atstātu vienu puķi viņu mājā, un tad nesu Eiženu uz rokas uzsēdinātu atpakaļ mājās. un uzdāvinājām Ingmāram grīslīti un ziedus.