vienīgā, kas streika dienā sniedza palīdzību bērniem, bija "bomžu" slimnīca (tipa, kas pieņem visus, pat tos bez papīriem). neatliekamās pediatrijas konsultācijas bija vaļā 1.5 h. labi, ka es biju atjautīga un paņēmu numuriņu, tādējādi tiekot pirmajā desmitniekā. pārējie pļūtošie, vemjošie un bļaujošie palika vēl garā rindā.
Eiženam ir skarlatīna kā no grāmatas: sarkans, pumpains, karsts, ar sarkanu kaklu. tagad ir antibiotikas dabūtas un viss, tipa, būs ok. bet, nu, rīts ar paralēlo strādāšanu, zvanīšanu uz aizņemtām palīdzības līnijām un raudošu, karstu bērnu klēpī, kurš neļauj rakstīt ar abām rokām, bija atmiņā paliekošs. tagad pateicu konkrēti, ka man ir emergency, un es nevaru piedalīties darba procesā.