bet ja nopietni.. man atkal bija bail. šorīt nespēju iziet laukā no mājas, jo man kāds visu rīta cēlienu zvanīja durvīs. un es durvis nekad neveru vaļā, ja kāds pei tām zvana, jo var gadīties, ka meklē mani, nevis kļūdījies. novilku līdz pēdējam brīdim un tad izkāpu pa logu. pati sev atgādināju misteru bīnu, bet tomēr paskatījos ap stūri, kas tur zvana. izrādījās, nenormāli jauks onkulis maikā ar zāģi, kas gribēja apstrādāt koku pie manām ārdurvīm.