pie manis šodien ciemojās hipiju vegānu ģimene ar sievu stāvoklī un mazu bērniņu, un tas bija tik stulbi, ka man gandrīz nekā nebija mājās, ko ēst, ar ko pacienāt un necik naudas. tikai divi vistu stilbi, kas bija nolikti šodienas vakariņām. viss bija jauki un labi, bet bija klāt jau vakariņu laiks, kad I jānāk mājās, un viņi vēl netaisījās prom, un es sāku šmorēt tās vistas un tās svila un smirdēja pa visu mūsu savienoto telpu studio. man pašai nepatika, ka tā sanāk, un es piekrītu, ka vegāniem taisnība - mums nav tiesību nokaut mazos brāļus, bet, nu, es neesmu spējusi vēl pati mainīties šajā ļaunuma pilnajā pasaulē, es sevi neattaisnoju, bet tomēr cepu. un man ļoti garšo fujetes, bet, jā, man bija kauns.