šodien E bija vēl bēdīgāks. vairs neesot arī spēlējies, stūmis prom audzinātāju, paņēmis savu krūzīti un kurpītes un gājis prom.
kad atnācu, apkārt valdīja idille - visi bērniņi bija dārzā, raka zemes un rādīja viens otram sliekas, baroja vistas un spēlējās ar strūklaku, bet manējais staigāja sarkaniem vaigiem pārkarsis, izslāpis un pārraudājies. un es arī apraudājos. man viņa komforts noteikti ir svarīgāks par kaut kādu darbu.