tās nav mūsu kāzas
gaiss te ir tik svaigs un mīksts kā ezeru ūdens, un visu, kas man vēl augustā trūka, paņēmu šodien Cēsu autoostas grāmatu maiņas nojumītē: Ingunas Jansones dzeju. bija vērts izbraukt, lai arī samirkām un vēl vairāk saaukstējāmies, bet tie majestātiski aizejošās, sakautās vasaras skati un aukstais gaiss. augusta beigās visi varētu būt dzejnieki.