atpakaļceļā mūs izlaida pie mātes, jo man bija jāatdod autokrēsliņš, un es nolēmu, ka tas ir arī tuvāk lidostai, tomēr pārdomāju par nakšņošanu tur - man gribējās "parastajās" mājās. atbraucām ar pēdējiem transportiem, netīri, smagām paunām, sasvīduši. Eiženam ļoti patika brauciens ar autobusu, viņš šūpojās krēslā un spiedza - ņippī! un teica, ka tas ir kā kuģis. nakts tik silta kā februāris Bangkokā. un tad man arī pilnīgi viss patika, neskatoties uz karstumu un nogurumu. mēs braucām mājās un neviens no mums neko vairs negaidīja. un mēs paši esam jau gandrīz sagaidījuši tēti.