es neesmu mīkstā attiecībā uz lietu un negaisiem, bet tomēr no Babītes dīķa nevedu bērnu uz riteņa atpakaļ līdz centram. negaiss sākās drīz pēc tam, kad bijām ieradušies peldvietā. vēl kādu stundu nosēdējām zem kokiem, gaidot, kad pāries. tad pilnīgi slapji iegājām apžāvēties vienos ciemos un pēc tam braucām uz Zolitūdi pa pašu labumu, kad mežā tur viss zibeņoja, brīkšķēja un gāzās. uz ceļa bija sakrituši koki. bērns neko - tīri omulīgs sēdēja krēslā absolūti slapjā togā.