protams, it īpaši ja negribas tā, ka acīs duras. bet es nedomāju, ka jebkāda neglīta seksa situācija varētu iedragāt manas jūtas pret to otru. pret svešu, besīgu partneri gan par visu ko būtu kauns vai iebildumi.

es jūtos dusmīga, ka šos abus ierakstā minētos padomus, es kādā brīdī esmu arī nopietni uztvērusi. un ne es viena. piemēram, tā "gudrība", ka caurums it kā izstaipoties, noteikti ir nevienai vien jaunai meitenei/zēnam bijis pamats abortam.

tāpat par tām dzemdībām - man arī likās, ka es turēšos kā vīrs, ka man jau nevajag nekādu tur atbalstu. bet tas viss dēļ tā mīta, ka otram tas varētu būt nepatīkami. kāpēc visu ko citu mēs varam darīt kopā? ieņemt kopā? garlaikoties kopā? vemt kopā? bet vot dzemdēt atsevišķi, jo...? tā ir pretīga sieviešu padarīšana? jo man kāds to ir iestāstījis?