Man jau liekas, ka dzemdībās var arī nebūt klāt. Ir taču cilvēki, kam nepatīk asinis, ķeskas vai kaut kas cits, piemēram, kukaiņi.

Tāpat kā es negribētu, lai kāds mani redz slimu, piemēram, uz nāves gultas un novārgušu, es tāpat negribētu, lai kāds mani redz ķeskainu un asiņainu. Un par tām paliekošajām atmiņam, man nāk prātā tas, ka omīti es spilgti atceros slimnīcā izvārgušu un ar spicu deguntiņu vairāk nekā pārējās atmiņas no brīžiem, kad viņa bija veselīga. Nevar jautā zināt, kas cilvēkam paliks atmiņā un kas nē un vai varēs iebāzt pēc tam vai nē.