man liekas manas auztiņas ir dizainētas pēc šūpuļkrēsla kājas. un ledusskapja rokturis pēc salocītas dakšas. lampas kāts ir mazā kanalizācijas caurule, hanteles - lielas skrūves, lustra ir konfekšu kārba, telefons - plastmasas kaltiņš, atskaņotājs - vasaras čemodāns, gludināmais dēlis ir izbāzta mēle uz kociņa, izlietne - tukša kabata un pods .. (nē nav gliemežvāks! bet) lutauša auss. tepiķītis ir zāle, spilvens ir neliels jērs, krēsls ir duraks un galds ir āzis (šito jums nesaprast, tāpēc paskaidroju - to es atradu savā 1988. gada dienasgrāmatā starp ieliimeetajiem fantikiem biju zīmējusi mēbeļu sērijas ar šadiem nosaukumiem). principā, es dzīvoju svešas galvas iedomās, kas sastiepusi manā mājā visu pēc kārtas - jo slimāk, jo labāk, bet es tam visam redzu cauri. tāpēc man vislabā patīk stieplītes pakaramais, kas vienkārši, godīgi darināts pēc ģeometriskas formas - trīsstūra.