es mēģināju tikko pagulēt, bet nevarēju, jo kad noliku galvu uz spilvena un aizvēru acis man likās, ka es esmu citur. un ka es esmu kaut kur senāk atpakaļ, ka es esmu uz suņa dīvāna [šim vārdam nav nievājošas vai kādas citas konotācijas]. es tik bieži esmu gulējusi uz tā suņa dīvāna jau kopš 13 gadu vecuma. jutusies nedaudz lieka, nedaudz vainīga, ka neeju prom, bet tik un tā palikusi, jo tā bija labāk. ar vienu acs kaktiņu es palaikam iedomājos - ko par mani domā šie cilvēki, pie kā palieku. bet viņi nekad neko neaizrādīja, kaut arī es nepaskaidroju, cik svarīgi man bija nepalikt vienai, kamēr saņemšos. es ļoti ceru, ka man acīs bija rakstīts "paldies".