Pilnīgi piekrītu tavam uzstādījumam. Es ļoti, ļoti ņemtu ļaunā, ja kāds man pateiktu, ka kaut kur nevaru ierasties ar bērnu. Kaut kā ir paveicies un tā nav sanācis, bet es diez vai pēc tam spētu draudzēties ar to cilvēku. Tas ir tāpat kā ar vīriešiem: ja mīl mani, jāmīl arī mans bērns, ja to nevar - uz redzēšanos.
Un vispār. Man, piemēram, riebjas mazie suņi, bet, ja manam draugam ir mazs suns, man pat prātā neienāktu pateikt, ka ar suni pie manis vai kaut kur citur nevar nākt. Un, tā kā bērns par suni ir daudzkārt svarīgāks..