es nezinu, vai tur ir kāda alternatīva - neiet viņam līdzi uz poda, kad viņš raud un saka, ka viņam ir bail? pa dienu es neeju, bet rītos un vakaros tādam miegainam pasēžu gan blakus. kā es varu zināt - gribās viņam tur kaut ko vai negribas? varbūt viņš pats nezina. nu, un dzejoļus mēs parasti lasām tualetē. vienkārši viss kopā bija tik mokoši - kad salst, nāk miegs un ironiskā kārtā tur ir tie dzejoļi. un viņš tik dod un saka "mamma, lasi! mamma, esi smaidīga!" bet es tur miega lomkās vienkārši valstos pa flīzēm.