japānis pārsalis, Eižens apvainojies. ratus atstājām trepēs, jo vajadzēja iet spārdot bumbu, kas ātri kļuva netīra, un tad bija jāraud, ka netīra utt. Lielie kapi nosalušo viesi neiejūsmināja, lai gan bija forša gaisma un tā. uz Indrānu ielas iegājām veikalā Lats, nopirkām džanku, ar ko pielabināt Eiženu, bet jp cilvēks ilgāk pastaigāties vairs negribēja. aizvedu mājā padzirdīju ar tēju un mazliet arī parunājām, E tikmēr uzdarbojās tualetē, mielojās ar džanku, mazgāja zobus, mērcēja tualetes papīru, beigās pievienojās mūsu sarunai, uzstājīgi komentējot ka viesim ir "grasses" (brilles) un tētītim arī tādas ir.

kad viesu nav un nekur nav jāiet vai jāguļ, viņš atkal pārvēršas par rātnu bērnu - sēž klusiņām un ēd asinsesu ar rīsiem.