bijām uz operas eglīti.. no visiem simts bērniem, protams, tikai Eižens raudāja pie katra numura un paziņoja zālei, ka iesim labāk ārā un ātrāk laukā, bet mēs bijām apsēdušies pa vidu rindai, kuras abus galus bloķēja cilvēki ar zīdaiņiem, tā nu sanāca, ka es piespiedu noklausīties viņu visu koncertu. kad beigās izšāva plaukšķenes, viņš vnk bija ārprātā. es nopietni aizdomājos, ka varbūt jāaiziet kopā pie nervu daktera, lai neielaistu tā kā es savējos. kad sākās rotaļu daļa, kolēģe mūs paaicināja uz Lielo zāli, parādīja, kā notiek mēģinājums ar balto zirdziņu. jā, nu, zirgs viņam patika. varbūt, es nezinu, Eižens baidās no kņadas un cilvēkiem.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: