sacepos par to, ka nav nekā brokastīm. nav jau tā, ka galīgi nekā nav, bet vienkārši negribējās kā tajos darbdienu rītos, kad uz aizkrauta drupačaina galda es atrodu kādu lielāku garozu, kuru uzkožu pie kafijas vai vienkārši silta ūdens krūzes, un vienkārši cenšos nedomāt par to, ko ēdīs Eižens, kad viņi piecelsies.
pārmaiņas pēc ir sestdienas rīts, kurā man nav vēl jāskrien pūžņojošām acīm darīt kaut kādus pienākumus. varētu vienkārši pagulēt gultā un atgūt cilvēcību, iztērēt 5% avansa par siltu kafiju ar kraukšķīgiem svaigas maizes radziņiem ar marmelādi vai, piemēram, kādu mafinu... bet eh! ingmāraprāt, maize taču ir. un desa arī. un griķi. ko vēl vairāk?
aiztriecu viņu uz veikalu pēc kafijas un kaut kā garšīga. viņš atnesa dažus instant-cofee, Eiženam sieriņus un man "Rīsu putru". Faking rīsa putru!
Eižens nokoda sieriņam stūri. un pēc brīža palūdza griķus. un desu.
labi, ka vismaz viņiem saskan gaumes.
es vēlāk saģērbšos, iešu pirkt pusdienām kaut ko.. paņemšu sev kruasānu un aprīšu.