Tev negribējās neko skaidrot arī man, sāksim ar to.... Es izteicu ļoti konkrētus aizrādījumus un jautājumus, iebakstīju ar pirkstu frāzēs, kas mani aizvaino, teiksim, par to pašu gadu, pēc kura sākas vispārējais sabrukums, vai demogrāfiju vispār, un uz to visu vispār nebija atbildes, ja par atbildi neskaita paziņojumus, ka es nekā nesaprotu un man nav tiesa, jo nav tiesa, visu šo virdžīnijai adresēto blāķi un visādas personiskas norādes, kā man labāk iekārtot savu dzīvi.
Vienkārši baigi žēl, ka es gan centos noskaidrot, kas un kā, es izdzēsu to, kas tevi aizvainoja, es uzrādīju pretargumentus, kas man neliekas no gaisa grābti, bet tu tikai mētā pirkstiņus, ka ar mani jau nav iespējams runāt un es esot tā, kas nediskutējot...