nakšņot svešās vietās un vispār pierunāt Eiženu būt klausīgam/pacietīgam nav īsti iespējams, bet principā sanāca tīri labs ceļojums. velodistancē uz beigām jau nāca niķi un vajadzēja izdomāt rotaļas, toties teltī viņš nogulēja labi - līdz 11iem rītā. melnās upes pretējā krastā novada cienījamākā ģimene bija nolīgusi dzīvo mūziku, un līdz pat putnu dziesmām pie mums plūda patīkami klusināts Lapčenoka repertuārs.
ieelpojām mazliet laukus. neko lielu ar mazu bērnu tāpat nevar pasākt.