zini, es atcerējos gadījumu, kas parāda, ka mēdz būt arī trakāk ar kultūras atšķirībām. Turcijā mūsu koučsērfinga namatēvs stāstīja par savu pieredzi Irānā. Tur ir tā Tev kaut ko palīdz it kā bez maksas, bet tev vairākas reizes ir jāuzbāžas ar naudu, kas beigās tiekot pieņemta. Viņu viesnīcas saimnieka dēls aizvedis uz lidostu un baigajām ceremonijām neesot bijis laika, tas turks prasa :"Cik jāmaksā?" "Nekas neesot jāmaksā", bet turkam jāsteidzas uz lidmašīnu un viņš saka, "Uz lidmašīnu baigi jāsteidzas, ja es maksāšu x naudiņas, būs ok?" uz ko irānis: "vispār jau tās būs xx naudiņas..." Savukārt eiropieši, ja viņiem saka, ka bez maksas, viņi to pieņem, ka patiešām ir bez maksas, atbrauc mājās un visiem stāsta, kā viņus cienājuši un uzņēmuši, bet tādiem irāņiem droši vien paliek wtf par to, ka neviens viņiem nav mēģinājis maksāt, kā to prasītu lokālais kods.