tipisks piemērs, ko negribas vairs atkārtot, ir lūgt native speakerim pa draugam pārlasīt notulkotos titrus uz viņa valodu, un saņemt pēc gada vēstuli par to, ka esot bijis ļoti vīlies, ka neesmu viņam ieskaitījusi nekādu kompensāciju par paveikto darbu, tad varētu vismaz prasties kaunu un uzrakstīt viņam rekomendāciju kā labam tulkotājam. skaidrs, ka lūdzot pārlasīt, es 3 x atvainojos, vai tas nebūs par apgrūtinājumu un ka tas ir un ja sanāk laiks... bet viņš to raksturoja kā tipisku mūsu reģiona meiteņu krāpšanos. un viņam taisnība, jo neliels budget tur bija, taču es negribēju mazo summu vēl ar kādu dalīt.