ok, šis bija par grūtu. Ingmārs tikko uznesa smago dutchbike riteni stāvākajā Siguldas pilskalnā (kur sīvā cīņā pret krustnešiem reiz gāja bojā varonīgais līvs Rūsiņš). Zīme rādīja, ka tas ir veloceliņš, bet ta bija viena no tām ļoti stāvajām Siguldas pakāpienu takām.. es knapi sevi un bērnus uzdabuju augšā, bet laimīgā kārtā.. garām gāja 4 braši zemessargi (pirmie cilvēki, ko satikām uz veloceļa Līgatne-Sigulda) un uznesa arī manu un Eizena velo.

ir runa par Satezeles pilskanu/kanjonu
te fragments no komfortablā gala, kur trepes bija. bet bija ari noledojuši posmi bez trepēm, kas jāpārvar pa slidenu stāvu virsmu un 25 kg pilsētas riteņiem, un činkstošiem bērniem, kas varēja novelties pa krauju.
bet nu kā teica Ingmārs - padomā par tiem, kas ceļo pa Himalajiem ar cilvēku ratiņkrēslā