nu kā.. viņa jau tikai to labāko, grib, lai mēs izmeklējamies pie labākajiem speciālistiem, būtu 100% droši, ka nieres veselas.

tikai aizmirst, ka ir jaut to teikusi un neatrod papīrus, netiek galā ar kompi. pār-aizsargājoša, sūta mūs uz slimnīcu ar niekiem, strostē par svaru, kurš ir normas robežās.. bet mums ir dilemma par to atteikšanos, vai nenāksies nožēlot, jo viņai ir šādi plusi:

+atsaucīga (pat pārāk)
+ceļ telefonu anytime, nāk mājas vizitēs
+dzivo 2 kvartālu attālumā, pieņem dzivoklī, nav poliklīnikas rindu

un es vnk nespēju sadūšoties pateikt, ka mēs atsakāmies, jo viņa taču ir bijusi tik rūpīga..