varbūt ka esmu pieslēgusies maziņā perspektīvai. bet arī no miķelīša perspektīvas viss liekas tripīgs.

vispār tas kaķis ir ļoti jocīgs - viņš visu laiku turās metra attālumā un neizrāda satraukumu par vietu, kur mēs esam, galvenais, lai tikai saimnieki ir blakus. bet dārzā atkal viņš grib spēlēt sunīšus. bet tā eleganti.

mūs atveda brālis ar visu mantu un divriteņu kravu bagāžā; nebija īsti par ko runāt, turklāt Eižens modās, jo nav pieradis mašīnā braukt (viņš pat vieba degunu), bet mēs pabijām kopā metra attālumā pāris stundas, skatoties uz ceļu un to, kā krēsla apņem jūras malu un iedegas ugunis.