Stulbums! Šodien mani "Ķipītī" kā ar sūdiem aplēja. Biju aizbraukusi pusdienās, apēdu garšīgu gulašu un pusi biešu zupiņas, pabaroju bērnu un palūdzu kafiju ar kūciņu. Tādu medus kūkas šķēlīti pirksta platumā. Man izsita cenu, kas jāmaksā pie kases, taču tur bija rakstīts: "Vistas kājiņa 0,61 Ls". Vēlēdamās būt korekta, lai viņiem pašiem grāmatvedībā nenojūk, pēc paēšanas - noslaucīju drupatas no mutes un gāju teikt, lai izsit man "Medus kūciņu" "Vistas kājiņas" vietā. Vecākā pārdevēja pateicās par labojumu un prasīja jaunākajai, cik viņa man iesvērus' to kūciņ'. Šī saka - kādi 450 g. Pārdevēja izsit, bet pati (un es līdz ar viņu) paliekam izbrīnījušās - kādā veidā uz gulaša un zupas es esmu vēl dabūjusi virsū pus kilogramu medus kūkas. Bet jaunākā spītīgi paliek pie sava, ka bija 450 g. Esot lielu gabalu man iesvērusi. Tikmēr Eižens sāk klaigāt, un kaut kāds vietējais dzērājs bļaut uz mani, ko es nevaru savu bērnu apklusināt - es bļaut uz viņu, lai kratās nost no ratiem. Jaunākā pārdevēja paziņo, lai es atrodu savu šķīvi - viņa to nosvērs un tad pateiks, cik es esmu apēdusi. Beigās es nošņācos, ka samaksāšu gan par to pus kilo, jo man vienkārši jāved ārā bērns mierināt, bet pus kilo tur nebija.

Otra deģenerācija tirgojās turpat pie veikala - iesvērusi 1,4 kg zemeņu, kas maksā 1,50 ls kilogramā, viņa prasīja pircējam 70 sant. Viņš skaidro, ka tā nevar būt, bet šī spītīgi paliek pie nosauktās cenas. Tā slavenā kurzemnieku spītība acīmredzot.