Tāpēc, ka cilvēki ieņem pozīciju - ak, ko nu te vairs darīt, kāda jēga, nekas jau tāpat nemainīsies. Labāk žēlojas, nekā rīkojas.
Es zinu, ka ir iespējams panākt daudz ko. Esmu panākusi, ka autobusa vadītājam uzliek sodu par latviešu valodas neprašanu. Panākusi, ka Stradiņa slimnīca atvainojas un labo savu pretīgo komunikācijas stilu un panākusi, ka vectēvam uztaisa bezmaksas acs operāciju, jo viņam tāda pienākas. Un es ticu, ka manas rīcības dēļ Stradiņu personāls padomā divreiz pirms aurot uz pensionāriem, kuri viņiem zvana.
Man drausmīgi besī visādas netaisnības, bet tie kuri žēlojas, bet neko nedara lietas labā - tie man laikam besī vēl vairāk nekā netaisnības.