ar visu klibumu stūmu lēnām Eiženu pa brīvībeni, un man piekoļījās 2 krievu krievi - pirmo reizi mani kāds koļīja kā māti: sāka ar komplimentiem mazajam pupsikam - kāds veselīgs un stiprs, un vai tiešām manējais. tā kā es paātrināt gaitu nevarēju, tad noskaidroja arī to, ka viņu sauc Jevģēņijs. un tad ņēmās komplimentēt mani pašu - kāda stalta, kāda stipra - tā, ka kauns klausīties, jo atspulgs vitrīnās skarbi rādīja par pavisam ko citu - es klunkurēju līgodamās it kā tā viena kāja man būtu 20 cm īsāka. bet tie cilvēki bija krietni sasvilpušies pavasara vēju un, šķiet, tiešām to neievēroja