pēc slimnīcas bērns ir sācis celties 6os un aktīvi loderēt līdz pat 11iem, kamēr es kā tāda cīpsla staipos viņam pakaļ, pa laikam piemiegot uz gultas malas. un tad viņš saldi aizmieg, bet es dzeru lielu kafiju līdz pat pēcpusdienai, lai noturētu acis vaļā un kaut ko pastrādātu. vispār jau man patiktos atkal ieiet darba ritmā un lai ingmāram ātrāk tā skola beidzas un drīkst viņam uzdot visu dienas barošanu un pieskatīšanu bez sirdsapziņas pārmetumiem.